Sociālo mediju džungļi. Kā neapmaldīties.

Lektors: Kārlis Miksons, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta atbildīgais sociālo mediju redaktors un Eiropas Raidorganizāciju apvienības sociālo mediju ekspertu grupas loceklis.

Līdz ar sociālo mediju attīstību pieaug ne tikai iespējas, bet arī draudi. Lekcijā uzzināsi informāciju, kā pielāgot ziņas sociālo mediju platformām, kur auditorija ir ļoti specifiska un prasoša, kā uzrunāt auditoriju un neapmaldīties sociālo mediju džungļos, kuri kļūst ne tikai juceklīgāki, bet arī biezāki. Kopīgi centīsimies rast priekšstatu, kā sociālo mediju vide izskatīsies 2025. gadā.

• Informācijas izplatīšana sociālajos medijos;
• Sociālo mediju kanālu aktualitātes, jaunumi;
• Drošība – ne tikai fiziskā, bet arī intelektuālā. 

II

Valodas meistarklase: latviešu valoda žurnālistu ikdienā 

30.01.2025.

Tiešsaistē Zoom platformā

Lektore: Aiga Veckalne, valodniece un iedarbīgas komunikācijas lektore.

Šajā divu stundu darbnīcā uzzināsi, kā valoda var uzlabot tekstu spēku. Runāsim par to, kā rakstīt skaidri, saprotami un pareizi, iesaistot lasītāju, un kā novērst liekvārdību un liekus anglicismus. Kopā analizēsim reālus piemērus un strādāsim pie rakstu kvalitātes uzlabošanas. 

III

Tas nekas, ka šī nav patiesība. Kādus stāstus vēlas dzirdēt auditorija

Lektore: Inga Spriņģe, pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāja un žurnāliste, pēdējos desmit gadus padziļināti strādājusi pie dezinformācijas, maldinošas informācijas un propagandas tēmām. 

ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā republikāņu kandidāti izplatīja stāstu, ka imigranti no Haiti ēd amerikāņu mājdzīvniekus. Lai gan vietējā policija to noliedza, vēlētāji tam turpināja ticēt, jo stāsts atbilda viņu aizspriedumiem. Šis piemērs kārtējo reizi apstiprina zināmo, emocionāli stāsti ir spēcīgāki par faktiem un tiem notic pat cilvēki ar attīstītu kritisko domāšanu

• Kā mūsu domāšanas mehānismi ietekmē informācijas uztveri;
• Mācamies no dezinformatoriem. Kā pasniegt ietekmīgus stāstus;
• Kā atpazīt manipulācijas. It īpaši mākslīgā intelekta laikmetā.

IV

Ko [ne]darīt žurnālistam, lai justos drošībā?

Lektore: Anastasija Tetarenko-Supe,  žurnāliste un redaktore informācijas aģentūrā LETA, pasniedzēja un pētniece Latvijas Universitātē, veic Latvijas nacionālā kontaktpunkta žurnālistu drošības jautājumos funkcijas.

Nodarbībā tiks runāts par dažādiem žurnālistu drošības izaicinājumiem un veidiem, kā atpazīt drošību apdraudošas situācijas gan tiešsaistē, gan reālajā vidē. Pārrunāsim, kā rīkoties, lai no tām izkļūtu vai tādās neiekļūtu.

V

Mākslīgais intelekts žurnālistikā: iespējas, ētika un praktiskā pielietošana

Lektors: Rihards Garančs, SSE Riga Vadītāju tālākizglītības izpilddirektors un datu un mākslīgā intelekta lektors.

• Mākslīgā intelekta rīki un tehnoloģijas: labākie rīki, maksas un bezmaksas versiju atšķirības, rīku efektīvs pielietojums;
• Mākslīgā intelekta pielietojums žurnālistikā: rakstu ģenerēšana un rediģēšana, informācijas apkopošana un analīze, faktu pārbaude un dezinformācijas apkarošana, interviju transkribēšana un analīze;
• Mākslīgā intelekta ētiskie apsvērumi: objektivitātes un precizitātes saglabāšana, autortiesību un privātuma jautājumi, atbildība par AI ģenerētu saturu, diskriminācijas un aizspriedumu novēršana.

Plānotais nodarbību ilgums: 1h 30min + 30min jautājumu un atbilžu sesijai.

Pieejas saiti (Zoom platforma) katrai nodarbībai nosūtīsim dienu pirms plānotā norises laika.

Visas nodarbības notiks latviešu valodā.

Dalība nodarbībās ir bez maksas.